Mediķi konferencē diskutēja par celiakijas izplatību un ārstēšanu Latvijā
25.novembrī, Rīgas Stradiņa universitātes aulā notika konference „Vai šobrīd ir celiakijas epidēmija?”, kuras mērķis bija pievērst medicīnas profesionāļu un sabiedrības uzmanību celiakijas aktualitātei, šīs saslimšanas izplatībai Latvijā un pasaulē, diagnostikas iespējām un pacientu aprūpei.
Konferenci rīkoja Latvijas Internistu biedrība sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Atbalsta fondu un Latvijas Universitātes īstenoto Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu „Ģenētisko un seroloģisko biomarķieru diagnostikas metodes izstrāde paaugstināta vēždraudes riska autoimūnas gastrointestinālas slimības savlaicīgai noteikšanai pacientiem ar autoimūnām saslimšanām”.
Konferencē tika pārrunāta Latvijas mediķu pieredze celiakijas diagnostikā, notika diskusija par celiakijas izplatību, ārstēšanu un pacientu aprūpi. Tāpat tika pārrunāta pacientu organizāciju loma un apskatīti spilgti saslimšanas ar celiakiju simptomi bērna vecumā. Konferencē bija arī iespēja iepazīt ārvalstu pieredzi celiakijas diagnostikā un ārstēšanā, noklausoties Tamperes Universitātes slimnīcas pediatrijas profesora un Celiakijas izpētes grupas vadītāja Markku Maki lekciju.
Konferences mērķa auditorija dija internisti, ģimenes ārsti, gastroenterologi, pediatri, bērnu gastroenterologi, kā arī patologi un citi interesenti. Kopumā konferencē piedalījās ap 600 dalībnieku.
Rīgas Austrumu slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists, Latvijas Internistu biedrības priekšsēdis prof. Aivars Lejnieks skaidro, ka celiakija ir hroniska gremošanas sistēmas disfunkcija un glutēna nepanesamība. Pēc mediķu novērtējuma ar celiakiju Latvijā varētu būt slimi līdz 1% iedzīvotāju. Būtiski ir šo slimību pareizi diagnosticēt, jo tās simptomi nereti ir līdzīgi citām gremošanas saslimšanām.
Biedrības “Dzīve bez glutēna” pārstāve Irina Rubinčika konferencē akcentēja: lai nesaslimtu ar citām autoimūnām vai onkoloģiskām slimībām, celiakijas slimniekiem mūža garumā ir jāievēro stingra bezglutēna diēta. „Tas nozīmē, ka jāizvairās no simtiem produktu, kuros var būt kviešu, rudzu vai miežu olbaltums. Celiakijas pacienti ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem: speciālā pārtika ir vairākas reizes dārgāka par parasto, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bērnu dārzos un skolās to nenodrošina,”, norādīja I.Rubinčika.
Tā kā sabiedrība ir maz informēta par šīm celiakijas slimnieku speciālajām vajadzībām, biedrība “Dzīve bez glutēna” strādā pie vairākiem pacientu socializācijas un atbalsta pasākumiem: regulāri notiek “Diētas skolas”, bērnu pasākumi, ministrijām tiek sniegti likumdošanas izmaiņu priekšlikumi, notiek interneta portāla izstrāde”, informēja biedrības pārstāve I.Rubinčika.
